• "Māksla ir dvēseles valoda"

    Esmu Mākslas terapeite un Psiho-organiskās analīzes novirziena psihoterapeite (www.poa.lv) – izmantoju holistisku pieeju darbam ar ķermeņa organiskajiem aspektiem saistībā ar garīgo pasauli. Esmu par „eko psiholoģiju” – izvēlos dot saviem klientiem radošumu un garīgumu, vairot tos sevī, savās domās, vidē sev apkārt. Dzīves stilu un pārliecību esmu ieviesusi arī savā darbā – darbu ar mākslu un ķermeni uzskatu par „dvēseles valodu” – pieskārieni un mākslā atveidotie tēli spēj radīt cilvēkā terapeitiskas izmaiņas, tikai tam vajadzīgs īpašs laiks un speciālists – tas rada izmaiņas cilvēka enerģijas cirkulācijā un dziedina.

     

    Inese Bērziņa
    Tālr. +371 29413126
    e-pasts: pegazens@gmail.com

     

  • "Māksla ir dvēseles valoda"

    Esmu par „eko psiholoģiju” – izvēlos dot saviem klientiem radošumu un garīgumu, vairot tos sevī, savās domās, vidē sev apkārt.

     

     

     

     

     

    Inese Bērziņa
    Tālr. +371 29413126
    e-pasts: pegazens@gmail.com

     

  • "Māksla ir dvēseles valoda"

    Esmu Mākslas terapeite un Psiho-organiskās analīzes novirziena psihoterapeite (www.poa.lv) – izmantoju holistisku pieeju darbam ar ķermeņa organiskajiem aspektiem saistībā ar garīgo pasauli. Esmu par „eko psiholoģiju” – izvēlos dot saviem klientiem radošumu un garīgumu, vairot tos sevī, savās domās, vidē sev apkārt. Dzīves stilu un pārliecību esmu ieviesusi arī savā darbā – darbu ar mākslu un ķermeni uzskatu par „dvēseles valodu” – pieskārieni un mākslā atveidotie tēli spēj radīt cilvēkā terapeitiskas izmaiņas, tikai tam vajadzīgs īpašs laiks un speciālists – tas rada izmaiņas cilvēka enerģijas cirkulācijā un dziedina.

     

    Inese Bērziņa
    Tālr. +371 29413126
    e-pasts: pegazens@gmail.com

     

Mākslas terapija

 
Māksla + terapija = izklausās nesavienojamas parādības – viena no medicīnas, otra tāda radoša – “pa gaisiem vien, pa gaisiem vien” J un  tomēr.
Rudolfs Šteiners ir teicis, ka “krāsa ir dvēseles valoda”. Es gribu papildināt – māksla ir dvēseles valoda.
Ar mākslas terapijas palīdzību var pietuvoties ļoti senām, aizmirstām, neapzinātām lietām, sev tuvai iekšējai pasaulei, iztēlei. Tas ir pieskāriens, jutekliskums, krāsas, spēle. Tie eksistē katrā no mums no pirmssākuma, kad vēl vārdiem nebija tik liela nozīme… bet bija brīvība spēlēties ar krāsām un izlikt uz papīra (un ne tikai) savu iekšējo pasauli… Šī atbrīvošanās ir relaksējoša un dziedinoša. Tā ļauj ieraudzīt un apzināt bezapzināto un, izpētot radītos tēlus un simbolus, izdarīt nozīmīgus secinājumus savai dzīvei.

Te var būt texc...

Psihoterapija

 
Domājot par veselīgu, aktīvu dzīvesveidu, neatraujami nākas pievērsties garīgajai veselībai. Gandrīz katrs no mums jūt, ka apkartējā pasaule aicina un pieprasa būt enerģiskam, harmoniskam, būt saskaņā ar sevi, gūt panākumus gan darbā, gan sadzīvē, gan ģimenē. Dažkārt ir lietas, kas lieki atņem enerģiju un traucē justies labi - būt dzīvespriecīgam, atraisītam, kas nomāc, kas neļauj sevi pilnībā realizēt – tāpēc eksistē psihoterapija, lai mainītu savus paradumus, domas, attieksmi, neizprotamas darbības, lai tiktu galā ar traumatiskām situācijām dzīvē, jūtām un emocijām, atkarībām, lai neatkārtotu vecāku kļūdas, lai mainītu sava rakstura nevēlamos aspektus un uzlabotu dzīves kvalitāti. Psihoterapija ir attiecības, kas ļauj ieskatīties sevī dziļāk par ikdienišķo. Tā ir sadarbība ar speciālistu, kas drošā vidē palīdz izmainīt tās personības iezīmes vai grūtības, kas traucē. Tas ir laiks pašam vai pašai sev un terapeitiskām izmaiņām, kas uzlabo dzīves kvalitāti. Viena no 20. gadsimta nogalē Francijā izveidotajām psihoterapijas metodēm – Psiho-organiskā analīze (POA) - radusies, apvienojot atsevišķus psihoanalīzes aspektus un uz ķermeni orientētās psihoterapijas elementus. POA mērķis ir panākt, lai cilvēks pieņem sevi tādu, kāds viņš ir un pēc tam iespēju robežās maina to, ko vēlas un spēj. Būtiski ir apzināties dziļākās vēlmes un vajadzības un izpaust tās saskaņā ar reālajām iekšējām un ārējām iespējām. Psiho-organiskajā analīzē ar enerģijas koncepciju saistīts spēks, stiprums, prieks un šo koncepciju izmanto, runājot par primāro enerģiju kā avotu. Vēl ar to saistīta dinamika, attīstība un forma. Primārā enerģija ir mūsu pamatenerģijas barotāja. Šis avots nav iznīcināms, bet pastāv iespēja zaudēt kontaktu ar to, ja mūsu vēlmju īstenošana ir pārāk sarežģīta, tad daudz vieglāk ir to nejust. Primārā enerģija ir radošā enerģija, tai nav formas, tā ir novadāma pareizā virzienā un aktualizējama dažādos līmeņos – enerģētiski, emocionālā utt. – tā nav ne laba, ne slikta.

Antroposofija

 
Esmu antroposofijas (gara zinātnes) sekotāja jau 17 gadus. Pateicoties Valdorfpedagoģijai esmu izmainījusi savu redzējumu gan uz organisku dzīvesveidu, gan mākslām, gan dvēseli. Tā piedāvā plašu spektru kā attīstīt garīgu dzīvi. Antroposofija jeb antroposofiski orientētā garazinātne ir Rūdolfa Šteinera (1861-1925) dzīves veikums. Rudolfs Šteiners kopš bērnības bija apdāvināts ar dabiskas gaišredzības spējām, viņš vēlāk neatlaidīgā iekšējā darbā pārveidoja tās par pilnīgi apzinātu garīgas pētniecības instrumentu. Antroposofija ir garazinātne, tās saturs ir mūsu pasaules rašanās un attīstības likumsakarības, to veidojošo būtņu un spēku loma un savstarpējas attiecības mūsu kosmosa idejas ietvaros. Tā aplūko cilvēku kā mikrokosmosu un ļauj viņam, izzinot sevi, iepazīt pasauli un, izzinot pasauli, saprast pašam sevi. Atbilstoši Jauno laiku cilvēka apziņai, antroposofija uzrunā viņu dziļā cieņā pret gara brīvību, piedāvājot savas atziņas viņa veselīgas domāšanas spriedumam. Tā nav no dzīves atrauta teorētiska mācība. Tā ir dzīvības pilna un dzīvību rosinoša gudrība. Tajā pulsē tā pati dzīvība, kas liek pukstēt katra cilvēka sirdij; tādēļ tā spēj apmierināt šajās sirdīs dzīvojošas ilgas pēc sevis pašu un pasaules jēgas izpratnes un īstenošanas.
http://www.aplis.lv

Transpersonālā psiholoģija

 
...ir humānistiskās psiholoģijas virziens, kas attīstījusies pagājušā gadsimta vidū. Transpersonālā psiholoģija ir psiholoģijas zinību papildinājums ar pētījumiem par garīgumu un izmainītiem apziņas stāvokļiem saistībā ar ķermeni un prātu. Vārdu “transpersonāls” savā kursā Hārvardas universitātē 1905. gadā ir lietojis funkcionālisma pamatlicējs Viljamss Džeims. Viņš tiek uzskatīts par pirmo transpersonālo psihologu viņa darba “Reliģiskās pieredzes daudzveidība” dēļ. Nosaukums “transpersonālā psiholoģija” oficiāli tika apstiprināts 1968. gadā ASV, kad to nolēma šī jaunā psiholoģijas novirziena pamatlicēji A. Maslovs, S. Grofs, E. Sutičs, A. Votss u.c. Par garīgumu psiholoģijā viens no pirmajiem sāka runāt K. G. Jungs, kurš ieviesa terminu “transpersonāls” (uberpersonlich), kad lietoja frāzi “transpersonālā bezapziņa” kā sinonīmu “kolektīvajai bezapziņai”. Transpersonālā psiholoģija izmanto cilvēka garīgos meklējumus kā resursus. Daudzas citas nozares to uzskata par bēgšanu no realitātes.
http://www.transpersonal.lv